Pasargāt no ieskalošanas jūrā stratēģiski svarīgus objektus — Liepājas būnai tika izvirzīts visaugstākās prioritātes uzdevums. 225 metrus garās būves lietderība redzama nekavējoties — krasta platums šajā vietā jau pieaudzis vismaz par 10 metriem. Tā kā Kurzemes rietumu piekrastei ir raksturīgas īpaši smalkas smiltis, krasts šeit ir sevišķi pakļauts erozijai — bez nostiprināšanas gan attīrīšanas iekārtas, gan memoriāls un kapi tiktu ieskaloti jūrā jau tuvāko 10‒20 gadu laikā.

Būna ir viens no efektīvākajiem krasta nostiprināšanas mehānismiem, kas pasargā to no erozijas uz vairākiem gadu desmitiem. Nodrošinot pareizu ekspluatāciju, Liepājas būnas kalpošanas laiks būs vismaz 60 gadi. Pati būna ir salīdzinoši vienkārša būve — tā ir līdzīga molam un sastāv no ģeocaurulēm, kas pildītas ar smiltīm, kā arī lielizmēra akmeņiem un betona kubiem; būnas galva papildus tiek nostiprināta ar rievsienām, kas pasargā to no viļņu iedarbības. Tomēr tās celtniecības apstākļi bija izaicinoši. Liepājas spēcīgie vēji un viļņi prasa īpašu meistarību darbu plānošanā, kad ātri jāreaģē uz mainīgajiem apstākļiem. Plānojot būvdarbus pa dienām un stundām, kopumā būnas celtniecībā izmantoti 6481 kubikmetrs smilšu, 16 936 kubikmetri Zviedrijas granīta, 1919 lielizmēra betona kubu un 207 tonnas rievsienu.

Liepājas būna ir vienīgā jaunā šāda tipa būve Baltijas valstīs. Tieši būnu kā optimālu variantu no vairākiem krasta nostiprināšanas variantiem izvēlējās Liepājas domes ekspertu komisija.Lai samazinātu būvdarbu ietekmi uz vidi, LNK Industries būnas pamatnē izmantoja ģeocaurules, kuras aizpildītas ar dabisko jūras smilti. Iegūto pieredzi LNK plāno izmantot citos hidrotehniskajos un tiltu izbūves projektos, piemēram, lietojot ģeocaurules dūņu savākšanai vai būvējot aizsargkonstrukcijas, lai nodrošinātu būvdarbus.