*Klaipēdas ostas Ziemeļu viļņlauža, Vetros iela, Dienvidu viļņlauža Smiltines ielā, Klaipēdas rekonstrukcija un daļa no Kuršu kāpas nogāžu nostiprinājuma projekts

Klaipēdas osta ir nostiprinājusi pozīciju Baltijā, jau vairākus gadus pēc kārtas kļūstot par līderi kravu pārvadājumu apjomos reģionā. Sadarbībā ar LNK Industries Lietuvas osta ir īstenojusi vienu no nozīmīgākajiem attīstības projektiem, atbalsta sienas uzstādīšanu, kas ir viens no dienvidu mola rekonstrukcijas etapiem.

Klaipēdas ostas sienas izbūvē ir pirmais šāda veida projekts Lietuvā. Rekonstrukcijas rezultātā būs iespējams ne tikai padziļināt, bet arī paplašināt ostas kanālu un attīstīt tās infrastruktūru.

Ostas mola rekonstrukciju 49 miljonu eiro vērtībā sākotnēji tika uzticēta Vācijas uzņēmuma Depenbrock un Beļģijas kompānijas Herbosch-Kiere konsorcijam, tika piesaistīts LNK Industries atbalsta jeb zemūdens sienas uzstādīšanas projektam 9,4 miljonu eiro vērtībā.

Neskatoties uz virkni izaicinājumu, LNK Industries uzņēmums veiksmīgi uzsāka Klaipēdas ostas zemūdens sienas būvniecību un iegādājās specifisku un apjomīgu investīciju tehnisko aprīkojumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu izpildi, projektam tika piesaistīti papildu resursi − pieredzējuši Somijas urbšanas iekārtu operatori, darba vadītāji un inženieri.

Atbalstsienas augšējā mala atrodas līdz 11 m dziļumā zem ūdens, sienas apakšējā mala – līdz 28 m no ūdens virsmas. Kopējais sienas garums ir 200 m. Tā ir veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm. Viļņlauža ir grunts barjera, kas veidota no akmeņiem, masīviem, un tetrapodiem.

Izbūve tika veikta ūdenī ar peldlīdzekļus un virs ūdens paceļamo platformu palīdzību pašā šaurākajā Klaipēdas ostas vietā, vārtos, kur ir intensīva kuģu satiksme. Cauruļu ieurbšanas darbu vajadzībām uzņēmums SIA “Technorent” pārbūvēja un aprīkoja BG36 pāļu urbšanas iekārtu ar īpašiem cauruļu agregātiem un instrumentiem no Somijas. Lai izveidotu zemūdens sienu, tērauda caurules D813 mm vidējā garumā no 14,3 m līdz 31 m ir cieši savienotas savā starpā, veidojot grunts necaurlaidīgu konstrukciju. Urbšana tika paveikta bez mola konstrukcijas demontāžas caur esošiem akmeņiem, masīva blokiem un tetrapodiem, izmantojot DTH urbšanas tehnoloģijas, kas ir plašāk izmantotas liela izmēra pāļu urbšanai caur granītu.

Darba procesus ikdienā ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī ģeoloģiskie apstākļi un navigācijas izaicinājumi Klaipēdas ostā. Tāpēc, lai iekļautos īsajos projekta termiņos, komandas strādāja visu cauru diennakti.